Sākšu ar to,ka esiet sviecināti tie 5 cilvēki,kuri lasīs šo blogu! Cerams,ka lasītāju skaits nepalielināsies,savādāk vēl būs jādomā,ko rakstu!
Sākšu ar to, ka pat nevēlos zināt, cik darba dienas ir atlikušas līdz 1.semestra beigām.Vienā vārdā-maz. Divos vārdos- pārāk maz! Stulbākais jau ir tas, ka darbu, kuri ir jāizdara, ir pārāk daudz, nē, neidomājami daudz!
Šodien nedaudz dabūju pa galvu un atskārtu, ka kaut kas jāsāk darīt! Sāku arī, beidzās līme un process nedaudz apstājās, domājams, līdz rītdienai. Protams, gribas ātrāk pabeigt, lai miers, jo to mieru es izbaudīju pagājušajā semestrī un tā ir studenta augstākā bauda!Pabeigt visu laicīgi.
Runājot par brīvdienām, vairāk kā nedēļu pavadīju mājās. Nedēļas nogales pavadīju mājās, lai arī bija ieplānots iziet ielās.Tā jau notiek- ne vienmēr viss ieplānotais piepildās. Un labi vien ir, ka nepiepildījās plānotais. Miers mājās bija, paldies par to visiem, kuri bija mierīgi un klusēja.
Liepājā kā vienmēr nekā pārsteidzoši jauna neieraudzīju, pat jaunas sejas ne. Laiks bija kā apstājies, nekur nebija jāskrien, ar prieku izbaudīju gājienu no mājām līdz centram 40 minūšu garumā. Man patīk pastaigāties, vienai, lēnām, kaut ko pārdomājot savā galvā, tā arī neko jēdzīgu neizdomājot. Būtībā kā vienmēr. 18.novembri gan nedaudz atzīmējām. Pietika ar pāris šampanieša pudelēm uz četrām dāmām. Par pārsteigumu, elles kantorī skanēja interesantā latviešu mūzika, pie kuras varēja kārtīgi izdejoties.
Pēc trešdienas atkal miers. Vēl joprojām nevaru pierast pie domas, ka nu jāsāk saraut pirms beigām! Miers būs pēc tam, pārāk ilgā brīvlaika laikā. Jākoncentrējas uz domu, ka tagad būs smagi. Bus jau arī.
Pilnīgi piemirsu faktu, ka nākošnedēļ man dzimšanas diena! Nekas, ka svētdienas dienā, sestdien ballēšos, svētdien atpūtīšos. Atkal kārtējais plāns, kurš, cerams, šoreiz realizēsies. Vēlos tā kārtīgi, līdz rītam, bet tai pat laikā prātīgi, lai IR, ko atcerēties! Mūžīgās svinēšanas pirtīs, pārdzeršanās utt.- tas bija pagātnē un jākļūst reiz pieaugušiem cilvēkiem! Ļoti nesaista cilvēki, kuri ballējas tikai, lai piedzertos, īpaši meitenes! No malas izskatās diezgan nožēlojami, kad meitene ir pārdzērusi jēgu. Bet nu daudziem cilvēkiem tā nopietnība pienāk vēlāk nekā derētu! Diemžēl.
Šorīt uz Rīgu braucu ar nepazīstamiem cilvēkiem vienā mašīnā. Nepazīstamiem, tomēr, ļoti jaukiem ļaudīm. Galvenajās lomās puisis, ar kuru ik pa retam saskatījāmies. Tādas situācijas mani mulsina. Nenoliegšu, ka puika iepatikās, bet principā mēs esam pavisam nepazīstami ļaudis. Acu skatieni saskrējās vairākkārt, negribot…pavisam nejauši. Katram galvā perinot kādas domas, idejas, fantāzijas, “kā būtu, ja būtu” utt. Atvadoties, protams, kārtējais acu skatiens vienam otrā un cerības, ka šīs acis saskatīsies vēl kādu reizi. Visticamāk, liekas cerības.
Brīvdienas beidzās tā arī nesākoties, kā vienmēr.
Sargiet sevi!
I.M
